Ālandi. Rudens 2008.

1. daļa.
2. daļa.
Ar to TV tur bija viens zināms triks – zināmā reibuma pakāpē, kura variējās no divām līdz četrām promilēm, bija grūtības ieslēgt izslēgtu TV, jo komplektā ir pats zilais ekrāns un tam sekojošais iebūvētais uztvērējs ar divām identiskām pultīm. Dabīgi spaidāmās kombinācijas bija daudz un pats process aizņēma kaudzi ar jau tā dārgo laiku, tālab risinājums radās pats no sevis – TV darbojās visu laiku. Visas atlikušās 5 dienas.
Lecam tālāk. Pēc guļvietu mērķtiecīgas sadalīšanas iemānījām pāris sausās zupiņas, pa saujai sēkliņu un pāris vitāli nepieciešamās prāta mīkstinātāja porcijas. Sekoja kaut kas, nepateikšu kas, tad uzmetām makšķerēšanas vamzīšus un aulekšiem metāmies laivā. Es ar Pētersonu. Plus degviela sev, mānekļu kaste zaļsvārcēm un kāti pieciršanai. Pavadītais laiks tipa “spiningojot” tā īsti nav zināms, bet tumšs vēl nebija, kad posāmies uz mājupussy. Pētersons uz brīdi atlikās priekšgalā un es ķēros pie motora vadības grožiem un peldierīces sturēšanas. Rezultātā par visām vārītēm gribēju kāpt laukā kaimiņu igauņu būdiņas piestātnē, bet tie manāmi uztraucās, kaut ko stāstīja un ar kokiem dzina prom mūs. Sapratu, ka mūsu apmetne ir drusku tālāk. Kāpjot laukā īstajā vietā, daudz kas samisējās un Pētersons iesvempās ūdenī. Izmisīgi palīdzot, gandrīz palaidu laivu savā vaļā un daudz netrūka, pats būtu lecis pakaļ. Attapos, ka var taču paskrieties pa krastu un saķer laivu neslapinoties. Skaisti un aizraujoši, vai ne? ((: Nemaz nepieminēšu zvejas karstumā salauzto Pētersona kātu, kuram netīšām uzkāpa mans gumijnieks. Iespējams pat abi. :P
Tālāk sekojošā atpūta no nogurdinošās zvejas sita augstu vilni, līdz vakars no sestdienas līdz pirmdienai pagāja tīri vai nemanot. :D Ieskaitot neredzamos sitienu viļņus pa Pētersona krūtežu ar elkoņiem līdzīgiem priekšmetiem no Andžas puses, Pļaviņa brokastis un tām sekojošais snaudiens omletē, omulīgi pirts apmeklējumi reizi pa reizei, Robčika un Pļaviņa mērošanās spēkiem sāpju robežas noteikšanas disciplīnā kaut kur uz taciņas starp mājām un visi pārējie, zināmie klasiskie “prijomi” garlaicības aizdzīšanai un možas omas uzturēšanai. lol.
Beidzot otrdienas rītā duka un dzirkstošais pasākumu prieks bija rimies, – ar grūtībām kāpām peldošajās ierīcēs, lai ar mānekli mestu pa līdaku brillēm un ar dziļām bažām un sirdsrūpēm gaidītu paģiras. Ar domu, ka uz ūdens jamās paies nesāpīgāk. Bet sūdu. Tas bija viens no elegantākajiem pasākumiem ever. Tikai ceturtdien jau uzradās daudz maz pieklājīga apetīte un duka ķerties pie gatavošanas. Ibo stikla desa bija beigusies. Visi 10 l.
Trešā daļa sekos ar apcerīgu, globālu skatienu uz Ālandu pasākumiem kā tādiem un turpmākajām prognozēm par copi/dropi ārvalstīs.
pike_dead.jpg
P.S. Ja kādam ir risinājums, ka tagu mākonis nebāžās virs bildes, ziņojiet.

j j j

Ālandi. Rudens 2008.

1. daļa.
Kūtri pārvarot iedzimto slinkumu un izbrīvējot pāris mirkļus no mana saspringtā ikdienas grafika, ķeros pie burtu virknēšanas un pogu paklabināšanas par ikgadējo somu zivju un pašmāju stikla desas pasākumu. Ja nemaldos, sestais jau pēc kārtas. :P
Sākšu ar to nedēļu, kad bija ieplānots braukājiens. Jau pašā sākumā, tas ir pirmdienā, sāku mazgāt un apmazgāt Rīgas Domes rekomendācijas vēstules iegūšanu par apdzīvojamo platību. Un ar lielākiem un mazākiem panākumiem turpināju līdz pat piektdienai. Lieki piebilst, ka visa tā nedēļa pagāja kā pa biezu miglu un pāris iebraucieniem auzās. ^^ Somas ar apenēm un zeķēm, pāris kātiem un dažiem zivju mānekļiem, protams, krāmēju pāris stundas pirms izkustēšanās no Rīgas, ibo nevarēju saprast – darīt to vai nedarīt to. Sarūpēju 10 l garšīgo dzērienu, samainīju rublīšus un iesvempos Pļaviņa pie sētas vārtiem piebrauktajā automobīlī. Un pasākums sākās. lol
Savācām Pētersonu, kurš arī visu nedēļu nebija laiku šķiedis lieki un izveicis vairākus ievērības cienīgus trikus ar stikla desu, un metāmies uz Alfa Rimi iegādāties barību 7 makšķerniekiem veselai nedēļai. Izdevās iztērēt ~ 200 Ls uz visiem. Bet tā arī nesapratu par ko … (: Sekoja vienmuļš, teiksim, nosacīti vienmuļš pārbrauciens uz Tallinu, laiski malkojot dzērienu un spriežot par aktuālo. Uz lielā, pirmā prāmja, tas kurš pārvadā auto un cilvēkus uz Helsinkiem, man atkal sāka vajāt tā drausmīgā, biedējošā sajūta – esmu pazaudējies. Bet, paldies tev kungs, nejauši atrados un pieķēros ar dzelžainu tvērienu Andžam pie piedurknes, lai nepazustu vēlreiz un pa īstam. ((: Pēc prāmja elegants pārbrauciens uz Kustavi (~ 300 km) ar vairākām nosnaušanās reizēm, vēl trīs vai četri peldošie līdzekļi (visu laiku jūk skaits … ) un sestdien ap 10.00 bijām pie vietas, kur jau mūs gaidīja laipnais namatēvs Frenks un viņa afro izcelsmes dzīvesbiedre. Pie tam, praktiski nepilnas diennakts laikā, izgaršojām 2 l. Ak, dievs. Sadalījāmies pa divām būdiņām, iedarbinājām somu izklaides centru TV visiem saprotamā valodā un izkrāmējām necilās mantu un barības kastes. Laiciņš jauks, saulīte spīgo, vējelis knaps – varam likt jaunu bildi iekšā.
Andža un Pļaviņš visā savā godībā un lepnumā.
andza.jpg
plavins.jpg
Sekojums turpinās.

j j j

Meklējās PCI-E plāksnīte.

Darba zirgam tiek mainīti dzelži, cietie, kaste un citi verķīši, līdz ar to meklējās kaut kāda б/у, но хорошая PCI-E plāksnīte attēla veicināšanai un kustināšanai monitorā. Kādu GF septīto vai astoto sēriju. Pretī varu piedāvāt mazās poligrāfijas produkcijas izgatavošanas procesu, kura rezultātā varēsiet pretimnācējiem un draugu sievām lielīties ar savu izsmalcināto un eleganto vizītkarti. Īpaši prasīgiem ļaužiem un pēc vairākkārtējiem lūgumiem pastāv teorētiska iespēja pavadīt kādu pusstundu manā sabiedrībā laiski malkojot kāds als, pakšķinot pīpi un ļurinot lūpas par kaut ko mazsvarīgu. Dabīgi par jūsu līdzekļiem.
Interesentiem meklēt mani pastā, ircā, skapī vai caur paziņām tirgū.

P.S. Eclipse Tour ir atpakaļā. Gaidīsim sīku atskaiti. Kārdināšanai izvilkums no irca:

(13:26:35) —› join: (Zete88)
(13:26:49) (Zete88) Tratatatata!!
(13:46:31) (@zG-uno) kaa paceljojies? pa okupantiju?
(13:48:40) (Zete88) pa skaisto
(13:49:15) (Zete88) Ja godiigi.. tur prom paari uraaliem
(13:49:23) (Zete88) cilveeki ir taadi
(13:50:03) (Zete88) ka muusu mazaa lettinju tauta shkjiet baigie gniidas. =/
(13:50:19) (Zete88) tipa, ja redz, ka tev nepiecieshama paliidziiba
(13:50:35) (Zete88) garaam nepaies, pat ja ir pasham savas dariishanas
(13:51:38) (Zete88) viilaamies ari, ka iisti nesanaaca satikt nevienu (pat dziljos laukos) nodzeerushos purnu, kas kko pa polshu gatavs dariit
(13:52:34) (Zete88) taa, kaa – kameer par politiku nerunaa, ir labi
(13:52:54) (Zete88) nu nopietni. bijaam sagatavojushies bik, ka buus savaadaak
(13:53:55) (Zete88) bet ja tev pa briivu saremontee kaukaadaa djerevnjaa motoru vnk garaamgaajeeji vechi un vispaa atsakaas kko runaat par maksaashanu utt utt, nu tad.. hz.. te taa nenotiek
(13:54:25) (Zete88) pa visu meenesi satikaam vienu dzeeraaju un vienu politiski agresiivi noskanjotu seju.
(13:55:31) (Zete88) tipa autotirguu mekleejaam taalaas gaismas, jo sanaaca izsist – tur viena konteinera paardeveejs staastiija, cik laimiigs, ka psrs sashkjeelaas un muusu vairs nav
(13:55:49) (Zete88) jo redz tur esot bijis deficits, jo pribaltjikaa esot visi baigi labi dziivojushi
(13:56:42) (Zete88) kaukaa hz. moshk uz neiisto krieviju bijaam, jo tipa mums bija riigas balzaami liidz, kaa suveniiri (pateiciibas :D)
(13:57:04) (Zete88) un lielaakaa dalja no shamiem meegjinaaja atteikties ar argumentu, ka nelieto alkoholu
(13:58:18) (Zete88) vieniigi Ishimaa, kur zeki no zonas mums taisiija karburatoru, tur shamie alu laka, bet ari tikai peec darba laika beigaam jau tad, kad bij palicies tikai reguleeshanas darbs
(13:59:26) (Zete88) milicija ari lika vilties – tikai 3 no kaadaam staadinaashanas reizeem 40 – 50 kukuljus gribeeja
(13:59:44) (Zete88) un divi no tiem shamos dabuja, jo tieshaam paarkaapaam noteikumus
(14:00:27) (Zete88) paareejie, paarbaudiija dokus, paklachojaas un draudziigi noveeleeja laimiigu celju.
(14:01:36) (Zete88) vot.. kaukaadaa galiigi nepareizaa krievijaa esmu bijusi.
(14:02:28) (Zete88) vot, maskavas apgabals bija kkas vairaak uz to pusi, ko sheit runaa, bet nu tam mees naktii cauri izmochiijaamies
(14:05:26) (Zete88) kgan tur tai cietumnieku pilseetaa – Ishimaa, tur bija taa, ka tur beigaas tie servisa zeki tur muus triis negribeeja prom laist, aicinaaja tur baigi palikties, veel patuseet un taa taalaak..
(14:08:01) (Zete88) ja sheit cilveeki buutu tik izpaliidziigi, kaa taipus uraaliem, muusu valsti dziivot buutu patiikamaak. Ja te celja malaa nopliist auto, tev panesiisies garaam 50 mashiinas, liidz kaads apstaasies,
(14:08:19) (Zete88) tur piedaavaa palidziibu, pat tad, ja nestopee – pietiek, ka kapots valjaa
(14:09:26) (Zete88) ja nenjem veeraa politiskos uzskatus, mentalitaatei nav ne vainas.
(14:09:53) (Zete88) nu principaa Novosibirska ir liela pilseeta.
(14:10:30) (Zete88) un tur sanaaca stopeet peec benziina (baidzaas – apmaldiijaamies un vispaa bija pakaljaa)
(14:11:02) (Zete88) pilseetas viduu nostopeet mashiinu, kas tevi pa briivu aizvizina uz tanku 3km attaalumaa un atvizina apakalj un noveel laimiigu celju..
(14:11:06) (Zete88) riigaa buutu gruuti
(14:12:12) (Zete88) lauki bija kazahijaa – tur cilveeki priecaajaas parunaat. ;>

j j j

Return to Castle Wolfenstein.

Atļaušos iekopēt nelielu daļu no pudeles brāļa, Netgames pārstāvja Zivs raksta un dalīties neviltotā priekā par jaunumu – būs jauns RTCW. :)

1943. gads. Otrais Pasaules karš rit pilnā sparā. Lai arī sabiedroto spēki jau ir apturējuši Trešā Reiha ekspansijas, nacistu karamašīna joprojām kontrolē lielu daļu Eiropas. Neskatoties uz kontroli pār Eiropu, Fīrers pieprasa pilnīgu pasaules kontroli. Šajā brīdī mēs iepazīsimies ar Heinriha Himlera biedu — Schutzstaffel (SS) vienībām un to plānu pārņemt vadību pār «Black Sun» misticisma kultu. Ja esesiešiem izdotos pārņemt vadību pār «Black Sun» — uz Zemes nebūtu nevienas armijas, kas spētu stāties Trešā Reiha ceļā. Jā, neviena armija to nespēs, bet viens labi pazīstams vīrs gan! Vīrs, kurš jau iepriekš ir izjaucis Himlera Ubersoldat programmu un noskalojis podā Heinriha Pirmā augšāmcelšanu. Un kārtējo reizi Pasaule lūdz B.J. Blazkoviča palīdzibu.

Pāris ekrānšāviņi un video rullis.
a.jpg
b.jpg
c.jpg

Avoc.

j j j

Eclipse Tour. Papildināts.

Šorīt Zete man nedeva līdz galam izbaudīt pelēkās miega peles laizīšanas procesu. Astoņos no rīta jau zvana un dzen no gultas laukā. Nu neko. Nācās lekt automobīlī un aulekšiem nesties pēc sponsoru laipni piedāvātajiem produktiem. Z/s “Meistari” Jelgavā, SIA “Sabiedrība Mārupe”, ceptuve “Lāči”. Un procesa izskaņā pārdzinam vienu no UAZ dampīšiem, rūpīgi sagatavotu, uz vietu, kur jamo piebāzīs pilnu ar mantām un mantiņām. Līdz ar to arī mans atbalsta plecs atvadījās un aizskrēja tālāk savos darbos. :)
Nedaudz noskumu un notrausu skopu vīrieša asaru, laika trūkuma dēļ netikdams pamāt desantniekiem ar šņupdrāniņu, pavadīt tālajā ceļā un vēlreiz apbrīnot viņu nepārvaramo vēlmi skatīt vaigā saules atliekas, nepilnu mēnesi pavadot arkārtīgi komfortablā transporta līdzeklī. :P
img_e6569.jpg
img_e6572.jpg
img_e6573.jpg

j j j

Eclipse Tour.

Iespējams, ka visa latviešu pieticīgā arāju tauta jau zina par mūsu sešu bāleliņu topošo izklupienu uz svešām zemēm iepirkt kādu jaunu drānas gabalu un skatīt vaigā sauli. Pareizāk, to, kas no jamās paliks. Bet dubults neplīst, vai ne? Tāpēc metamies burtos iekšā.

Krietnu laiku atpakaļ ircā un pēc tam vienā LAMA pārtijiem nācās iepazīt vienu ellīgu meitieti ar palamu Zete. Zvaigzņu vērotāja un “Katanas Ieceļotāju” lietpratēja. Laikam ejot ritot (laiks nevar iet, tam nav kāju – Mr. Serge), no viņas uzzināju, ka tiek plānots viens varens pārbrauciens caur Kazahstānu līdz pat pašai Novosibirskai. Dullie … :) Primārais mērķis ir skatīt vaigā saules aptumsumu, vienīgo, tuvo  Eirāzijas kontinentā līdz 2025 gadam. Ja izdosies, tad arī Baikonūras kosmosa vārtus. Plānotais maršruts ir Rīga – Saratova – Atirau (Kaspijas jūra) – Araļska (Arāla jūra) – Kizilorda – Baikonūra kosmodroms – Džezkazgana – Karagandi – Ekibastuza – Pavlodara – Novosibirska – Jekaterinburga – Kazaņa – Nižnij Novgoroda – Rīga. Kā pārvietošanās līdzekļi sarūpēti divi UAZ markas priekšmeti (bobiki), kuriem būs jāiztur apmēram 11 000 km garš ceļu un neceļu gabals. Ārkārtīgs pluss ir tas, ka, technikas nobrukšanas gadienā, rezerves daļas šiem Padomju ņiprajiem dampīšiem tur mētājās katrā akā vai šķūnītī. Nezinu, kādas ir jauniešu (viņu paaudzei) valodas rezerves, taču cerēsim uz labāko. Un domājams, viņi ir izgājuši īso stikla desas kursu, jo ceļojuma laikā, ticiet man, būs jāšķērso ne viena vien degvīna upe. :P

Desantnieku sastāvs: Agnese Zalcmane aka Agzas, Liene Rieksta aka Zete, Mārtiņš Bruņenieks aka Papuass, Pēteris Caune aka cu, Salvis Bēteris aka tips, Viktorija Eksta aka Vika. Pēdējai gan nekādu burkšķēšanas vietni neatradu, lai gan pieminēta itin visur. Varen slavena, dzirdēj’. :)

No savas puses savēlēšu jums, mīļie, čupu ar veiksmi, jautras omas maisus un bezgalīgas izturības mucas. Ha-ha! Tikko sāku prātot, kā un ar ko viņi tur darīs to, un vai vispār darīs to, bet pēdējā brīdī, kā ar nazi aizliedzu sev tādas domas ņemt galvā. Fū-ū … atviegloti nopūtos. :)) Vēl tik mērkaķa ātrumā jāsarūpē Eclipse Tour uzlīmes (na včera), ko dalīt ceļā satiktajiem personāziem un tipiņiem, kuri, savukārt, savus runājamos atvāzuši, lielām, izbrīna pilnām acīm sagaidīs neredzētus viesus un ar baltām šņupdrāniņām pavadīs tālākbraucējus jau kā senus draugus. Turēšu par jums kāju. Lai jums labi ripo! :P

Sīkāks un patiesāks avots.

j j j

Herforda.

Nezinu, kālab, bet copy/paste no manis īsumā aprakstītā brauciena. :/


Kādā vēlā ziemas vakarā, piedaloties kārtējā sapulcē un apspriežot globālās sasilšanas ietekmi uz ierindas taksista braukšanas maršrutiem un trolejbusu vadītāju vadītprasmi, kā arī ozona slāņa nodiluma grafiskās diagrammas attēlošanu viedtālrunī, tika nolemts sarūpēt braucamos papīrīšus lidojamai ietaisei maršrutā Rīga — Berlīne — Rīga. Pēc nelielas kaulēšanās ar Airbaltic mūsu īpašumā nonāca divas pieaugušo un viena bērnu biļetes par ~120 LVL uz vasaras vidu. Precīzāk, turp 14.07.07 un atpakaļ dzimtenē 23.07.07.

10 stundas pirms izlidošanas notika svarīgs vakarīgs gājiens, lasi, ap 21.00, pa Čaka bulvāri, mēģinot atrast darbīgu un ar valūtu pārpildītu maiņas punktu, kas pēc kādiem 5 apskates objektiem stacijas laukumā beidzās ar panākumiem. Tika iegūti 545 eiro uz diviem — man un dēlam. Pasākums tika pieklājīgi noskalots un atzīmēts ar somu sakrāmēšanu.

Cēlāmies pirms pieciem, jo pēc sešiem jau bija jābūt aeroportā, lai varētu reģistrēties pārlidojumam uz Vāczemi. Protams, kā jau pie mums tas ir pieņemts, vairākos reģistrācijas punktos tiek sarūpēti lidotgribētāji uz dajebkurieni, līdz ar to stāvot rindā, lidojošajā devaisā mēs tikām 5 minūtes pirms izlidošanas. Jau esot gaisā, par 5 LVL tika sarūpētas divas Lāčplēša skārdenes, mincītis un ābolu/kanēļa čipsi. Piečurājām lidmašīnā esošo tērauda draugu, un pēc 1,5 stundu lidošanas 11 km augstumā, -55˚C aukstumā, veiksmīgi nosēdāmies Berlīnes Tegel lidostā. Tālāk sekoja brauciens ar autobusu (6 eiro) uz Berlīnes ZOO, netālu no kura atrodas dzelzceļa stacija. Lauzītās vācu/angļu/krievu valodās tika sarūpēta brīvdienu ģimenes biļete braucienam uz Herfordu ar divām pārsēšanām un par 35 eiro. Aptuveni pēc 6 stundām un trijiem vilcieniem, vairākām Jim Bim/cola skārdenēm, vairākiem aliem, minerālūdens pudelēm un picas šķēlēm veiksmīgi iebraucām Herfordas stacijā, kurā tika pavadītas ~30 minūtes spaidot zaļo pogu tālrunī un mēģinot rast atsaucību no kolēģa māsīcas, kas, protams, izdevās, un saguruši, bet laimīgi, nonācām mūsu galapunktā.

Tika saceptas un savārītas svinīgās vakariņas un smalkos vakartērpos saposušies mēs un vietējie, mūs redzēt gribošie postpadomju kultūras pārstāvji, ķerāmies pie cietvielu materiālu blīvuma izmaiņu īpatnībām tuvu absolūtās nulles temperatūrai un sikspārņu pārošanās problēmu apspriešanas, lēnām izmalkojot vairākas, palielas pudeles ar dažādiem degošiem šķidrumiem.

Nākošā dienā, lasi svētdienā, mūs laipni aizvizināja uz veikalu, kur tika sarūpētas divas kastes (2×27 gab./0,33 l) ar vietējo Herforderi slāpju veldzēšanai, ar kuru roku rokā devāmies uz vietējo brīvdabas baseinu paradīt savas miesas vācu saulītei un zilajam ūdentiņam.

Nākošās pāris dienas izvazājamies krustu šķērsu pa Herfordu, patērējot alu, sēžot atpūtas laukumos, apskatot viņu veikalus un tajos esošās mantiņas. Piebildīšu, ka pati pilsēta, pareizāk vecpilsēta, kurā atrodās lielākā daļa veikalu un iestāžu, nav pārāk liela. No viena gala līdz otram nepilnas stundas gājiens. Un tam visam tā saucamajam centram apkārt plešās diezgan liels rajons, kur viņi visi — friči dzīvo.

Nedēļas vidū ielecām bānī un pēc divām pieturām izkāpām Bielefeld, kura ir nu reizes desmit lielāka par Herford miestiņu. Izstaigājām vietējo šopstrītu un apmaiņā pret dažādām eiro banknotēm ieguvām dažādas mugurā velkamas lupatiņas, kuras starp citu pie mums latos maksā tik pat, cik tur eiro, ja ne vēl dārgāk. Protams, tam visam pavidu, sākumā un beigās — alus degustēšana. :P Kā arī ar dēla uzstājīgo prasību mūsu īpašumā uzradās lidojošs devaiss, kuram puspālīša un instrukcijas nelasīšanas dēļ vēlāk beidzās lāpstiņas.

Tālāk sekoja doma piektdienas agrā rītā aizdoties uz Haidparku, taču vietējo padomdevēju kļūdas dēļ autobusu gaidījām stundu ātrāk nekā tas ir paredzēts. Par sodu šādai šaizei sestdienā sekoja pasākums ar gaļas cepšanu brīvā dabā, kura laikā tika spriedelēts par koka galdu darbavirsmu labvēlīgo ietekmi uz maigo elkoņu ādu un vīriešu krūšturu nepieciešamību. Vietējā krievvalodīgo veikalā, jā, jā, tāds pat tur ir, tika sarūpēta cūkgaļa ar nelielu taukumu un pagatavota, lasi iemarinēta, pēc klasiskā parauga — ar kefīru. Tur pat ir pieejams Lāses piens un voblas. Savukārt svētdienā bija ieplānots apmeklēt citu vietējo baseinu, nedaudz krutāku un ar lielākām trubām, taču sakarā ar apēsto jogurtu vai arī paglāstīto kāmīti, Renāram parādījās spontāni alerģiski izsitumi, kuri tika savlaicīgi novērsti, pasākums tika atcelts.

Tā kā naktsmītne Berlīnē nebija pieejama no svētdienas uz pirmdienu, lai varētu pa lēto braukt ar famīlijas biļetēm, braucām pirmdienā pa dārgo — trijatā 114 eiro. Pie tam, kas mani šokēja — stacijā uz perona ātrvilciens, braucot cauri stacijai, samazināja ātrumu līdz 135 km/h, kā tas tika vēlāk piefiksēts. Braucām tāpat ar divām pārsēšanām, taču jau kādas 5 stundas, līdz ap sešiem bijām Berlīnē. Drusku pavazājāmies pa lidostu, kamēr veiksmīgi reģistrējāmies atpakaļālidojumam. Caurgājiens caur vācu metāldetektoru arī bija samērā veiksmīgs un ātrs, ja neskaita manis rādīto kreiso kāju, kurā ir iebūvēts titāna stienis ar deviņām skrūvēm. Kafetērijā sarūpējām pa als un sviestmaizei, kā arī taxfree veikalā litru viskija. Tālāk sekoja leciens lidmašīnā un veiksmīga piezemēšanās vietā, ko starptautiski apzīmē ar RIX.

Kopsavilkumā varu teikt, ka brauciens bija izdevies, pele un paliktnis sarūpēti, als degustēts, vietējie brīnumi apskatīti, Renāram pasaule parādīta, nauda iztērēta, patīkams nogurums sarūpēts un iegūta neviltota vēlme atgriezties, pavadīt brīvo laiku un tērēt mūsu sūri pelnītos latus TUR.

Čuss!

j j j