Kaut kur Latvijas ārēs, pareizāk Kurzemē pie Lietuvas robežas, atradās šāds braucamais, kuru atņēma un atdzina pie mums. Uz 6. Liepājas bataljona Papes rotu.
Šis ir bez jeb kādiem komentāriem.
Sešdesmit sestais gaziks, ar kuru pirmdienās rotas komandieris Dainis Lūks brauca uz bataljonu pēc jauniem rīkojumiem, pārtikas, pripampāsiem, kareivjiem, visādām darīšanām un tā. Kā arī tika izvadāti norīkojumi pa robežpunktiem.
Tā vajadzēja klāt gultas.
Arī bez komentāriem. Ja nu vienīgi letiņi izpriecājušies pļavā. :)
RKP “Rucava”. Zaļais vagoniņš robezsargiem. Pa vidu muitas deklarantes Dacītes mājvieta. Baltais – muitniekiem. Un skaistulis uz vietējā virsdienesta kaprāļa Jawa’s.
Bez komentāriem. Tas pats skaistulis. :)
Vakara pasākums pēc atboja ar dzērienu degustēšanu. Pēc viena šāda pasāciena (protams ar paģirām) dabūjām paskrieties gāzmaskās kādus 15 apļus pa stadionu, un pēcāk staipīt burkānu kastes uz noliktavu. :) Pāris reizes pasēdējām vietējā, neapkurinātā gubā vēlā rudens laikā (no rīta, laižot laukā, katram tika vairāki, sirsnīgi sitieni pa muguru ar steku), un vienreiz pat tiku uz Rīgu aizvizināts. Ā, bija pat gadiens, ka RKP neviena nav – visi robiņi vietējā barčikā silda konjaka glāzes un aktīvi diskutē par globālās sasilšanas problēmām. Ēdināšanas iestādes īpašnieks bija Latvijas pierobezā dzīvojošs korpulents lietuvietis ar palamu “Bārda”, pie kura arīdzan varēja atvērt kredītlīniju. :)
Višņevskis (vilīša šoferis) un es pie rotas galvenajām durvīm.
Latvijas – Lietuvas robezas agrā rīta stundā pie “Rucavas” RPK.
Kāds vietējais traktorists entuziasts pa pāli ieracies jūrmalas smiltīs.
Ingucis no Imigrācijas dienesta, es un daļa no Veterinārā dienesta.
mans arii tur bija :)
[...] 1. Esmu pilntiesīgs rīdzinieks un klasisks galvaspilsētas pārstāvis kopš tālā 1972. gada, kad visvarenajam gadījās neliels misēklis un normāla homo sapiens vietā pagatavojās es – tipisks pilsētas slinķis un slīmests. Sekoja parasts dzīves iemaņu apgūšanas ceļš 23. bērnudārzā Avotu ielā un astoņas klases bez trijniekiem 24. vidusskolā (arī 3. pdds, 99. vsk) Kr. Barona un Tallinas stūrī, līdz sāku iepazīt centra rajona nakts dzīvi, nelielu uzdzīvi un pilsētas rajonu jauniešu grupējumu attiecības. Loģiski, ka tā visa rezultātā nepabeidzu VEF tehnikuma 1. kursu elektriķos, nemaz nerunājot par 50. PTV un 13. PTV, kurās, kā iestājos, tā izstājos. Sekoja gads ar neko, trīs visnotaļ jautri gadi 5. Žana Grīvas ar karoga sarkano ordeni apbalvotajā profesionāli tehniskajā vidusskolā poligrāfisko iekārtu iestatītāja mācekļa statusā. Pēc profenes, lasi 1992. gada nogalē, nācās pakot mantiņas un doties sargāt ar ieroci rociņās valsts robežu, īpašumu un mierīgo iedzīvotāju miegu. Mācību centri Vārvē un Rēzeknē, Liepāja un Papes rota. Kopā ~ 1,5 gads. Pārītis skanētu attēlu te. [...]