Duša dāčā.

Kārtējo reizi ļurinoties pa dāču, meitenēm ravējot, puišiem darot kaut ko, un kopīgi uzturot jautru ķermeņa/prāta tonusu ar šķidrām maizītēm un stikla desām, tika nevilcinoties nolemts sarūpēt pašiem savu sanitāro mezglu. Jo iepriekšējais, vecais, radīts vēl padomju laikos, bija novecojis, izbeidzies dabiskā nāvē un neapmierināja augošos organismus. Tas bija aprīļa beigās. Apmazgāšanās telpas demontāžā nepiedalījos ibo nebiju vienkārši klāt. Jau tālākajos procesos ņēmu aktīvu dalību un devu savu artavu dušas tapšanas procesā. Tagad bezmaz vai jau māku rakt, pasniegt naglas un uzjaukt vienu garšīgo celtnieku kokčiku. ((: Āā, un vēl zināma skaidrība par betonēšanu, koka konstrukciju uzsliešanu, siltināšanu, OSB un reģipša skrūvēšanu, flīzēšanu un šindeļa likšanu. Kopumā celtnes iekštelpa būs 2 x 4 m, ar diviem logiem, dušas telpu, izlietni un vešmašīnu. Tīri vai pa ziemu varēs dzīvot. ;)

Situācija uz doto brīdi – pēdējā bildē. 1,5 mēnesis tikai pa brīvdienām trijatā darbojoties. Sievastēvs, es un sievas brālis (prorabs). Jūtos lepns par padarīto un ar palielu gandarījuma sajūtu. :P

Gala rezultāts attēlos sekos.

3 comments

  1. Lameris.
    Tādu ietaisi var sabūvēt nepilnu piecu dienu laikā tā kārtīgi pieķeroties lietai pie ragusiem. Jūs tur ko – dienā 40min strādājat, vai? :)

  2. Pingback: Atpakaļ apritē. | SVILPE burto …

Leave a Comment