1. daļa.
Kūtri pārvarot iedzimto slinkumu un izbrīvējot pāris mirkļus no mana saspringtā ikdienas grafika, ķeros pie burtu virknēšanas un pogu paklabināšanas par ikgadējo somu zivju un pašmāju stikla desas pasākumu. Ja nemaldos, sestais jau pēc kārtas. :P
Sākšu ar to nedēļu, kad bija ieplānots braukājiens. Jau pašā sākumā, tas ir pirmdienā, sāku mazgāt un apmazgāt Rīgas Domes rekomendācijas vēstules iegūšanu par apdzīvojamo platību. Un ar lielākiem un mazākiem panākumiem turpināju līdz pat piektdienai. Lieki piebilst, ka visa tā nedēļa pagāja kā pa biezu miglu un pāris iebraucieniem auzās. ^^ Somas ar apenēm un zeķēm, pāris kātiem un dažiem zivju mānekļiem, protams, krāmēju pāris stundas pirms izkustēšanās no Rīgas, ibo nevarēju saprast – darīt to vai nedarīt to. Sarūpēju 10 l garšīgo dzērienu, samainīju rublīšus un iesvempos Pļaviņa pie sētas vārtiem piebrauktajā automobīlī. Un pasākums sākās. lol
Savācām Pētersonu, kurš arī visu nedēļu nebija laiku šķiedis lieki un izveicis vairākus ievērības cienīgus trikus ar stikla desu, un metāmies uz Alfa Rimi iegādāties barību 7 makšķerniekiem veselai nedēļai. Izdevās iztērēt ~ 200 Ls uz visiem. Bet tā arī nesapratu par ko … (: Sekoja vienmuļš, teiksim, nosacīti vienmuļš pārbrauciens uz Tallinu, laiski malkojot dzērienu un spriežot par aktuālo. Uz lielā, pirmā prāmja, tas kurš pārvadā auto un cilvēkus uz Helsinkiem, man atkal sāka vajāt tā drausmīgā, biedējošā sajūta – esmu pazaudējies. Bet, paldies tev kungs, nejauši atrados un pieķēros ar dzelžainu tvērienu Andžam pie piedurknes, lai nepazustu vēlreiz un pa īstam. ((: Pēc prāmja elegants pārbrauciens uz Kustavi (~ 300 km) ar vairākām nosnaušanās reizēm, vēl trīs vai četri peldošie līdzekļi (visu laiku jūk skaits … ) un sestdien ap 10.00 bijām pie vietas, kur jau mūs gaidīja laipnais namatēvs Frenks un viņa afro izcelsmes dzīvesbiedre. Pie tam, praktiski nepilnas diennakts laikā, izgaršojām 2 l. Ak, dievs. Sadalījāmies pa divām būdiņām, iedarbinājām somu izklaides centru TV visiem saprotamā valodā un izkrāmējām necilās mantu un barības kastes. Laiciņš jauks, saulīte spīgo, vējelis knaps – varam likt jaunu bildi iekšā.
Andža un Pļaviņš visā savā godībā un lepnumā.
Sekojums turpinās.
Oct 17
2008
2008
[...] 1. daļa. 2. daļa. Ar to TV tur bija viens zināms triks – zināmā reibuma pakāpē, kura variējās no divām līdz četrām promilēm, bija grūtības ieslēgt izslēgtu TV, jo komplektā ir pats zilais ekrāns un tam sekojošais iebūvētais uztvērējs ar divām identiskām pultīm. Dabīgi spaidāmās kombinācijas bija daudz un pats process aizņēma kaudzi ar jau tā dārgo laiku, tālab risinājums radās pats no sevis – TV darbojās visu laiku. Visas atlikušās 5 dienas. Lecam tālāk. Pēc guļvietu mērķtiecīgas sadalīšanas iemānījām pāris sausās zupiņas, pa saujai sēkliņu un pāris vitāli nepieciešamās prāta mīkstinātāja porcijas. Sekoja kaut kas, nepateikšu kas, tad uzmetām makšķerēšanas vamzīšus un aulekšiem metāmies laivā. Es ar Pētersonu. Plus degviela sev, mānekļu kaste zaļsvārcēm un kāti pieciršanai. Pavadītais laiks tipa “spiningojot” tā īsti nav zināms, bet tumšs vēl nebija, kad posāmies uz mājupussy. Pētersons uz brīdi atlikās priekšgalā un es ķēros pie motora vadības grožiem un peldierīces sturēšanas. Rezultātā par visām vārītēm gribēju kāpt laukā kaimiņu igauņu būdiņas piestātnē, bet tie manāmi uztraucās, kaut ko stāstīja un ar kokiem dzina prom mūs. Sapratu, ka mūsu apmetne ir drusku tālāk. Kāpjot laukā īstajā vietā, daudz kas samisējās un Pētersons iesvempās ūdenī. Izmisīgi palīdzot, gandrīz palaidu laivu savā vaļā un daudz netrūka, pats būtu lecis pakaļ. Attapos, ka var taču paskrieties pa krastu un saķer laivu neslapinoties. Skaisti un aizraujoši, vai ne? ((: Nemaz nepieminēšu zvejas karstumā salauzto Pētersona kātu, kuram netīšām uzkāpa mans gumijnieks. Iespējams pat abi. :P Tālāk sekojošā atpūta no nogurdinošās zvejas sita augstu vilni, līdz vakars no sestdienas līdz pirmdienai pagāja tīri vai nemanot. :D Ieskaitot neredzamos sitienu viļņus pa Pētersona krūtežu ar elkoņiem līdzīgiem priekšmetiem no Andžas puses, Pļaviņa brokastis un tām sekojošais snaudiens omletē, omulīgi pirts apmeklējumi reizi pa reizei, Robčika un Pļaviņa mērošanās spēkiem sāpju robežas noteikšanas disciplīnā kaut kur uz taciņas starp mājām un visi pārējie, zināmie klasiskie “prijomi” garlaicības aizdzīšanai un možas omas uzturēšanai. lol. Beidzot otrdienas rītā duka un dzirkstošais pasākumu prieks bija rimies, – ar grūtībām kāpām peldošajās ierīcēs, lai ar mānekli mestu pa līdaku brillēm un ar dziļām bažām un sirdsrūpēm gaidītu paģiras. Ar domu, ka uz ūdens jamās paies nesāpīgāk. Bet sūdu. Tas bija viens no elegantākajiem pasākumiem ever. Tikai ceturtdien jau uzradās daudz maz pieklājīga apetīte un duka ķerties pie gatavošanas. Ibo stikla desa bija beigusies. Visi 10 l. Trešā daļa sekos ar apcerīgu, globālu skatienu uz Ālandu pasākumiem kā tādiem un turpmākajām prognozēm par copi/dropi ārvalstīs. P.S. Ja kādam ir risinājums, ka tagu mākonis nebāžās virs bildes, ziņojiet. [...]
Posted by Ālandi. Rudens 2008. | SVILPE burto ... !
Link | October 23rd, 2008 at 16:25