Ālandi. Rudens 2008.

1. daļa.
2. daļa.
Ar to TV tur bija viens zināms triks – zināmā reibuma pakāpē, kura variējās no divām līdz četrām promilēm, bija grūtības ieslēgt izslēgtu TV, jo komplektā ir pats zilais ekrāns un tam sekojošais iebūvētais uztvērējs ar divām identiskām pultīm. Dabīgi spaidāmās kombinācijas bija daudz un pats process aizņēma kaudzi ar jau tā dārgo laiku, tālab risinājums radās pats no sevis – TV darbojās visu laiku. Visas atlikušās 5 dienas.
Lecam tālāk. Pēc guļvietu mērķtiecīgas sadalīšanas iemānījām pāris sausās zupiņas, pa saujai sēkliņu un pāris vitāli nepieciešamās prāta mīkstinātāja porcijas. Sekoja kaut kas, nepateikšu kas, tad uzmetām makšķerēšanas vamzīšus un aulekšiem metāmies laivā. Es ar Pētersonu. Plus degviela sev, mānekļu kaste zaļsvārcēm un kāti pieciršanai. Pavadītais laiks tipa “spiningojot” tā īsti nav zināms, bet tumšs vēl nebija, kad posāmies uz mājupussy. Pētersons uz brīdi atlikās priekšgalā un es ķēros pie motora vadības grožiem un peldierīces sturēšanas. Rezultātā par visām vārītēm gribēju kāpt laukā kaimiņu igauņu būdiņas piestātnē, bet tie manāmi uztraucās, kaut ko stāstīja un ar kokiem dzina prom mūs. Sapratu, ka mūsu apmetne ir drusku tālāk. Kāpjot laukā īstajā vietā, daudz kas samisējās un Pētersons iesvempās ūdenī. Izmisīgi palīdzot, gandrīz palaidu laivu savā vaļā un daudz netrūka, pats būtu lecis pakaļ. Attapos, ka var taču paskrieties pa krastu un saķer laivu neslapinoties. Skaisti un aizraujoši, vai ne? ((: Nemaz nepieminēšu zvejas karstumā salauzto Pētersona kātu, kuram netīšām uzkāpa mans gumijnieks. Iespējams pat abi. :P
Tālāk sekojošā atpūta no nogurdinošās zvejas sita augstu vilni, līdz vakars no sestdienas līdz pirmdienai pagāja tīri vai nemanot. :D Ieskaitot neredzamos sitienu viļņus pa Pētersona krūtežu ar elkoņiem līdzīgiem priekšmetiem no Andžas puses, Pļaviņa brokastis un tām sekojošais snaudiens omletē, omulīgi pirts apmeklējumi reizi pa reizei, Robčika un Pļaviņa mērošanās spēkiem sāpju robežas noteikšanas disciplīnā kaut kur uz taciņas starp mājām un visi pārējie, zināmie klasiskie “prijomi” garlaicības aizdzīšanai un možas omas uzturēšanai. lol.
Beidzot otrdienas rītā duka un dzirkstošais pasākumu prieks bija rimies, – ar grūtībām kāpām peldošajās ierīcēs, lai ar mānekli mestu pa līdaku brillēm un ar dziļām bažām un sirdsrūpēm gaidītu paģiras. Ar domu, ka uz ūdens jamās paies nesāpīgāk. Bet sūdu. Tas bija viens no elegantākajiem pasākumiem ever. Tikai ceturtdien jau uzradās daudz maz pieklājīga apetīte un duka ķerties pie gatavošanas. Ibo stikla desa bija beigusies. Visi 10 l.
Trešā daļa sekos ar apcerīgu, globālu skatienu uz Ālandu pasākumiem kā tādiem un turpmākajām prognozēm par copi/dropi ārvalstīs.
pike_dead.jpg
P.S. Ja kādam ir risinājums, ka tagu mākonis nebāžās virs bildes, ziņojiet.

2 comments

  1. Pingback: Ālandi. Rudens 2008. | SVILPE burto ... !

  2. Undeniably imagine that which you said. Your favourite justification seemed
    to be at the internet the easiest factor to remember of. I say to you, I definitely get irked whilst other people consider concerns that
    they plainly do not know about. You managed to hit the nail upon the highest as smartly as defined
    out the entire thing without having side-effects , other folks could take
    a signal. Will likely be again to get more.
    Thanks

Leave a Comment