Iespējams, labākie čebureki pilsētā 2.


Jaunība aizrit nemanot, puķes novīst un pudeles brāļi kļūst prātīgāki. Pienāk tā saucamie labākie dzīves gadi. Šajā periodā čomi arvien retāk satiekas bāros, publiskos stumdiņos vai vārtrūmēs, kur parasti meklēja trešo, darīja īstu vīru lietas un lenca skuķus. Jautrās atkalredzēšanās mirkļi tiek baudīti brīvdienu rītos kādā no Rīgas tirgiem, liekot otrajām pusītēm manāmi uztraukties, raukt uzacis un ierasti paburkšķēt par kavēšanos un “Davai, vienu maziņo … !?”.
Tādos “kā iet, ko dari” mirkļos der kāda dievīga zacene, un, gadījumā, ja zvaigznes un apstākļi ir iegrozījušies labvēlīgi, meklējot cauraudzīti zupai vai gaļu šašlikam pie sava pārdevēja Centrāltirgū, tad tieši tur, pie paviljona izejas Daugavas pusē tirgo, iespējams, labākos čeburekus pilsētā. Sešdesmit pieci mūsu kapeiki gabalā un mazi vēdera prieki garantēti.

P.S. Kā aculiecinieki un uzticami avoti ziņo – čebureki Tērbatas ielā esot pagalam un nepieejami. :/

Leave a Comment